Vārds, uzvārds:Yulia Ghumman

Izcelsmes valsts: Ukraina

Hobiji: skriešana, fotografēšana, ceļošana, Eiropas projekti, ekoloģisks, zaļš un veselīgs dzīvesveids

Šobrīd: studē Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē – Uzņēmējdarbību un vadību

"Klusais" telefons un mammas vareņiki

„Tas bija grūtākais manas dzīves posms... Izdzīvošanas laiks... Pirmo reizi citā valstī, viss svešs, atšķirīga valoda,” atzīst ukrainiete Jūlija, kas salīdzinoši neilgi dzīvo Latvijā. Pirms ierašanās  viņai nebija nekādu ilūziju vai stereotipu par Latviju un dzīvi šeit. Savus uzskatus Jūlija veido pati. Vienīgais, par ko viņa zināja pirms ierašanās, ir Jūrmalā notiekošais starptautiskais konkurss „Jaunais vilnis” un koncerti Dzintaru koncertzālē, kurus viņa ukraiņu televīzijas kanālos ar prieku skatījās, vēl būdama maza meitene.

2010. gada vēlā rudenī Jūlija ieradās Latvijā. Studijām Rīgas Tehniskajā universitātē bija jāsākas tikai nākamā gada februārī. „Laiks no ierašanās līdz studiju sākumam emocionāli bija patiešām grūts. Ukrainā man palika ģimene, draugi, studijas...” Viņa stāsta, ka pirms pārcelšanās uz Rīgu studēja Starptautisko ekonomiku Ternopilas (Ukraina) Sociālo un Informācijas Tehnoloģiju institūtā, bija studentu parlamenta pārstāve un viena no līderēm savā mācību iestādē. Viņas ikdiena pagājusi, tiekoties ar cilvēkiem, vadot dažādus projektus, organizējot pasākumus. Tomēr dzīve ieviesusi savas korekcijas, un nācies pārcelties uz dzīvi citā valstī. „Mans mobilais telefons bija neierasti kluss, neviens man nezvanīja, un arī man nebija īsti kam piezvanīt, lai aprunātos, jo nepazinu šeit nevienu, izņemot savu vīru Zeshan, kurš pirms gada no savas mītnes valsts – Pakistānas bija ieradies Latvijā, lai šeit apgūtu ārsta profesiju. Šobrīd viņš ir rezidents Latvijas Universitātē.” 

Jūlijas ikdiena iesākumā pagājusi mājās, ar nepacietību gaidot vīru pārnākam no savas ģimenes ārsta prakses. Dažkārt, pateicoties Skype, viņa varējusi arī sazināties ar ģimeni un draugiem Ukrainā. „Ļoti skumu pēc savas sirdsdraudzenes Innas un vēl vairāk – pēc mammas un viņas gatavotajiem vareņikiem ar kartupeļu biezeni...” Tomēr bija viens apstāklis, kas atviegloja viņas iedzīvošanos Latvijā un nereti palīdzēja aizmirsties – televīzijas kanāli krievu valodā, ko iepriekš viņa bija skatījusies mājās Ukrainā. 

Ar vīra Zeshan palīdzību soli pa solim Jūlija tika iepazīstināta ar Rīgu un tādām praktiskām ikdienas lietām kā, piemēram, sabiedriskā transporta lietošana. „Viņš bija fantastisks palīgs un atbalsts. Patiesībā tādi palīgi būtu noderīgi ikvienam, kas par savu dzīvesvietu (ilgstošu vai ne tik ilgstošu) izvēlas Latviju,” smaidot stāstaJūlija. „Studentiem no citām valstīm parasti palīdz draugi no Latvijas augstskolām, manā gadījumā palīgs bija mans vīrs.” 

Vistas birjani un garšvielas no Norvēģijas 

Kad dzīvo citā valstī, ģeogrāfiski tālu no savējās, un vēl jo vairāk, ja ģimenē ir dažādu tautu vai valstu pārstāvji, kā tas ir Jūlijas gadījumā, ir ļoti grūti ikdienā saglabāt, piemēram, savas ēšanas tradīcijas. Pārsvarā Jūlija ar vīru cenšas gatavot ēdienu līdzīgi kā Ukrainā, jo ukraiņu ēdieniem nepieciešamās sastāvdaļas lielveikalos ir vieglāk atrast. Dažreiz no Norvēģijas tiek atsūtītas pakistāniešu garšvielas, un tad tiek gatavots vistas birjani (plovs) un citi pakistāniešu nacionālie ēdieni, kas tiek kombinēti ar dažādiem ukraiņu salātiem. 

Latvijas policija un ērtais transporta tīkls 

Krasākā atšķirība starp Ukrainu un Latviju, pēc Jūlijas domām, ir valsts sistēma. „Latvijas lielākā priekšrocība ir apstāklī, ka tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tai ir eiropiešu ideoloģija un atbalsts. Cilvēki, atšķirībā no Ukrainas, patiešām šeit var ietekmēt lietas un procesus. Latvijā cilvēks var justies droši jebkurā dienas vai pat nakts laikā. Latvijas cilvēki noteikti var lepoties ar savu policiju.

Viņa ir novērojusi, ka arī transporta sistēma, vismaz Rīgā, ir ļoti labi organizēta. Cilvēki ir ļoti atvērti un jauki, piemēram, pārdevēji lielveikalos ikdienā smaida un novēl jauku dienu, un tas dod pozitīvu lādiņu! Atšķirībā no Ukrainas cilvēki Latvijā vairāk smaida.

Vienlīdzīga attieksme 

Jūlija, atšķirībā no citiem Latvijā iebraukušajiem studentiem vai strādājošajiem, kuriem ir citāda ādas krāsa vai izskats, nekad Latvijā nav izjutusi atšķirīgu attieksmi tikai tāpēc, ka ir no Ukrainas. Tieši otrādi – nereti cilvēki viņu notur par vietējo. Vienlaikus Jūlija atzīst, ka, ja cilvēks ir vizuāli atšķirīgs, viņš Latvijā nereti tiek ierindots ārvalstnieku kategorijā, un tad esot salīdzinoši grūtāk atrast darbu vai tikt galā ar visām imigrācijas procedūrām. „Protams, ka tā ir arī citās Eiropas valstīs (likumi, procedūras utt.), taču ikviens cilvēks tomēr vēlas, lai pret viņu izturas vienlīdzīgi, bez jebkādiem aizspriedumiem! Tāpat tas droši vien ir arī latviešiem, kas devušies uz ārvalstīm – gribas taču, lai pret tevi izturas tāpat kā pret visiem citiem!” prāto Jūlija. 

Pozitīvie skrējēji un Latvijas biezpiens

„Latvieši ir pozitīvi cilvēki, kuri mīl savu valsti. Ir daudz svētku, un viņi prot tos godam svinēt! Un, kas mani izbrīna, viņi skrien uz autobusu!  Ukrainā neviens tā nedara, jo izvēlas labāk pagaidīt nākamo!” – Jūlija atbild, vaicāta, kādus viņa redz Latvijas cilvēkus. Viņa ir novērojusi, ka daudzi cilvēki Rīgā nodarbojas ar sportu – ikdienā skrienot pa parkiem, ietvēm, kā arī ļoti daudz cilvēku piedalās maratona skrējienos. Tas nozīmē, ka viņi rūpējas par savu veselību! Un vēl viena lieta, ko Jūlija ir iemīlējusi, dzīvojot Latvijā, ir biezpiens. Jo Ukrainā tāda garduma neesot. 

Atvērtu sirdi un pacietību

„Manuprāt, pirms ierašanās Latvijā ir ļoti noderīgi apskatīties mājas lapu liveriga.com. Tur ir daudz interesantas informācijas, kas, uzsākot dzīvi Latvijā, īpaši Rīgā, var būt ļoti noderīga,” atbild Jūlija, taujāta, ko ieteiktu citiem, kas plāno ierasties Latvijā. 

Tāpat Jūlija iesaka būt pacietīgiem un atvērtiem! Daži cilvēki, viņasprāt, nav apmierināti vai pat ir vīlušies par procesiem un lietām, kas šeit notiek, bet citi – tieši otrādi – ļoti mīl šo zemi! „Un vienmēr jāatceras, ka zemes virsū nav paradīzes, nevienā valstī nav nekā absolūti ideāla, un vienmēr ir jāiegulda sava enerģija un spēks, lai kaut ko sasniegtu. Ja vēl cilvēkam ir atvērta sirds un pozitīva attieksme – klikšķis notiks un sajūta, ka Latvija ir mājas, nostrādās!” 

Latviešu valodas apguve un Euronews 

Viens no izaicinājumiem, ar ko jārēķinās visiem, kas ierodas Latvijā studēt, strādāt vai pārceļoties pie dzīvesbiedra, ir latviešu valodas apguve. Jūlijas gadījumā studijas ir angļu valodā, taču latviešu valodu viņa apgūst Latviešu valodas aģentūras projekta ietvaros rīkotajos kursos. Viņa atzīst, ka, ja vien būtu vairāk brīva laika (Jūlija šobrīd aizstāv bakalaura darbu RTU un plāno stāties Biznesa augstskolā „Turība” ), viņa  vēlētos turpināt apgūt latviešu valodu. 

Lai sazinātos ar ģimeni Ukrainā, Jūlija izmanto Facebook, Vkontakte un Skype. Viņa arī skatās Latvijā pieejamos TV kanālus, piemēram, Discovery, un ļoti novērtē, ka tie pieejami trijās valodās (latviešu, krievu un angļu). Arī Jūlijas ģimenē ir vērojama „cīņa par pulti” . Ja Jūlija dod priekšroku Krievijas kanāliem, tad viņas vīrs pārsvarā vēlas skatīties Eiropas ziņu kanālus, piemēram, Euronews angļu valodā.

Apņemšanās izveidot savu nevalstisko organizāciju (NVO)

Jūlija ir apņēmības pilna izveidot Latvijā savu NVO un tic, ka nevalstiskās organizācijas ir un var būt sadarbības partneri cilvēkiem, kas uzturas, studē, strādā un dzīvo Latvijā. Viņa sapņo par savu NVO, kas būtu saistīta ar kriketa spēles popularizēšanu Latvijas iedzīvotāju vidū. Angļu spēle krikets, kas vēlāk bija ļoti populāra arī Anglijas kolonijās Austrumāzijā, Indijā un Austrālijā, Latvijā ir ienākusi salīdzinoši nesen. To spēlē dažādu tautību spēlētāji – indieši, pakistāņi un arī latvieši, un šī spēle ir lielisks piemērs tam, kā sports vieno visdažādākos cilvēkus.  

 

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Finansējums piešķirts no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%). Par publikācijas saturu atbild Sabiedrības integrācijas fonds.

 

Lai apskatītu fotogaleriju, nospiediet uz zemāk pievienotā attēla.

 

Maijs 19, 2012
by NGO Latvia
(4) Votes

Pievienot komentāru

0 / 3000 Simbolu skaita ierobežojums
Tekstam vajadzētu būt no 10-3000 simboliem
noteikumi.

Komentāri

  • Nav komentāru
„Sabiedrības integrācijas fonds e-platformu www.ngolatvia.lv izveidojis projekta „KOPĀ. VIENOTI. AKTĪVI." (līgums Nr. IF/2011/1.a./16) ietvaros ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu. Par publikāciju saturu atbild Sabiedrības integrācijas fonds, kā arī katrs lietotājs par savu ievietoto informāciju.”

Mājas lapu izstrādāja RATE Business Solutions
Septembris 2019
P O T C P S S
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

Pēdējie jaunumi
Pierakstīties jaunumiem