Nosaukums: Biedrība "Patvērums „Drošā māja”"

 

 

Misija: Latvija – drošā māja dažādiem cilvēkiem!

Darbības joma: Biedrība sniedz atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušajām personām, legālajiem imigrantiem, tai skaitā patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, nodrošinot indivīda tiesības saņemt atbilstošu palīdzību un aizstāvību; veicinot cilvēku tirdzniecībā cietušu personu rehabilitāciju un reintegrāciju sabiedrībā; nodrošinot atbalsta pakalpojumus legālajiem imigrantiem, veidojot interaktīvas apmācības formas un attīstot sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām un kristīgajām organizācijām Latvijā un pasaulē. 

Mājas lapa:  http://www.patverums-dm.lv/

Twitter konts: https://twitter.com/PatverumsDM

Facebook: https://www.facebook.com/Patverums.Drosa.Maja

Draugiem.lv: http://www.draugiem.lv/www.patverums-dm.lv/

Youtube.com: http://www.youtube.com/channel/UCx8r_dw85FN3Dy3Lim9fkXA 

Darbojas kopš: 2007. g. 6. augusta

Sniegtie pakalpojumi trešo valstu valstspiederīgajiem: Sociālā un juridiskā palīdzība, latviešu valodas un sarunvalodas apmācības. Sīkāk šeit: http://www.patverums-dm.lv/lv/integracijas-projekti

 

 Kā aizsākās Jūsu organizācijas sadarbība ar trešo valstu valstpiederīgajiem?

„Patvērums „Drošā māja”” ir dibināta ar mērķi strādāt ar legālajiem imigrantiem, tai skaitā patvēruma meklētājiem, bēgļiem un    personām ar alternatīvo statusu. Vieglākai izprašanai turpmākajā sarunā bēgļus un personas ar alternatīvo saīsināti dēvēšu par bēgļiem. Bēgļu skaitam pieaugot - šobrīd Latvijā viņi ir vairāk kā 100 - darbība nofokusējās uz palīdzību tieši šiem cilvēkiem, jo tā ir grupa, kurai nepieciešams ilgstošs atbalsts integrācijas gaitā, jo īpaši atšķirīgas valodas dēļ.

Afganistāna, Uzbekija, Irāna, Irāka, arābu valstis. Lielais vairums iebraucēju no šīm valstīm nerunā nedz angļu, nedz krievu valodās. Taču tieši viņi ir tā grupa, kas visbiežāk paliek Latvijā, atšķirībā no tiem, kas šeit ierodas studēt vai strādāt.

Valodas barjera ir vislielākais šķērslis, kas neļauj cilvēkiem aktīvi iesaistīties savas dzīves sakārtošanā. Bēgļiem ir sarežģīti nokārtot nepieciešamos dokumentus, iegūt darbu, bet bez darba nav iespējams nopelnīt sev iztikas līdzekļus un kļūt neatkarīgam un patstāvīgam.

Daudz plašāk ar trešo valstu pilsoņiem „Patvēruma „Drošā māja”” speciālisti sāka strādāt Eiropas Integrācijas fonda projektu ietvaros, ko izsludina un pārrauga Kultūras ministrija. 2009. gadā tika realizēti pirmie atbalsta projekti iebraucējiem un apmācīti speciālisti reģionos.

Kādus Jūs saredzat  trešo valstu valstspiederīgo cilvēku lielākos izaicinājumus Latvijā - gan sadzīviskā, gan valstiskā līmenī?

Salīdzinot ar „vecajām Eiropas dalībvalstīm, Latvijā trešo valstu valstspiederīgo grupa ir neliela, tāpēc Latvija atbalsta pakalpojumus projektu ietvaros piedāvā arī Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem.

Valstiskā līmenī visvairāk trūkst ilgtermiņa integrācijas politikas, nav noteikts, kam īsti visvairāk būtu nepieciešama integrācija, kā arī – cik ilgam vidēji ir jābūt integrācijas procesam – trīs, pieci vai varbūt desmit gadi? 

Diemžēl Latvijā šobrīd ir fragmentāri pasākumi iebraucēju atbalstam, periodiski projekti, nevis ilgtermiņa politika. Projekti ilgst dažus mēnešus, bet integrācija, cilvēku pielāgošānās jaunajai dzīvesvietai nenoliedzami ir ilgstošs process!

Lai labi justos svešā zemē, ir jāzina daudzas vienkāršas lietas, piemēram, kā un kur sameklēt medicīnisko palīdzību;  kur un kā iekārtot bērnu bērnudārzā vai skolā; cik maksā dažādi pakalpojumi; kur varu iesaistīties, ja man ir brīvs laiks u.c. Iebraucējam šī informācija ir jāiegūst pašam, jo, uzsākot dzīvi Latvijā,  ir ļoti nelielas zināšanas par dažādiem ar sadzīvi saistītiem jautājumiem.

Vai Jums biedrībā ir pieredze trešo valstu valstspiederīgo iesaistīšanā brīvprātīgajā darbā?

Biedrība var lepoties ar jaukiem brīvprātīgajiem, kuru vidū ir gan bēgļi, gan trešo valstu valstspiederīgie.

Ir patīkami, ja cilvēks atrod „savu” nevalstisko organizāciju, kuras mērķi sakrīt ar indivīda mērķi, un, saņemot atbalstu no organizācijas, pats vēlas turpināt komunikāciju un iesaistīties. dažādos pasākumos jau kā brīvprātīgais.

Piemēram, pērn mums noritēja vairāki integrācijas pasākumi, kuru mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar citu tautību pārstāvju, kuri uzturas Latvijā, pieredzi un iemesliem, kādi viņus ir atveduši uz Latviju, kā arī nākotnes perspektīvām. Pasākumu apmeklētāji tika iepazīstināti ar irāņu, indiešu, ukraiņu un citu tautību pārstāvju pieredzi, ieklausoties „dzīvo grāmatu”  - imigrantu no vairākām pasaules valstīm – reālos dzīvesstāstos, kas ir unikāls veids, kā iepazīt citu valstu kultūru. Kā vieni no galvenajiem pasākuma "varoņiem" bija tieši trešo valstu valstspiederīgie, kuri biedrībā darbojas kā brīvprātīgie.

Kā, Jūsuprāt, Latvija iebraucēju ziņā izskatās uz citu Eiropas valstu fona?

Lai gan Latvijas sabiedrībā ir izplatīts mīts par lielu skaitu iebraucēju, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm šis skaitlis Latvijā ir pavisam neliels. Globalizācijas laikmetā ir jāsaprot, ka imigrantiem ir liela nozīme valstu ekonomikas augšupejā. Kā piemēru var minēt turku kopienu Vācijā, kas ir daudz devusi Vācijas attīstībā.

Kādi ir Jūsu novērojumi un pieredze  saistībā ar Latvijas sabiedrības attieksmi pret iebraucējiem?

Latvieši, manuprāt, ir tādi [domā]....diezgan  bailīgi! Bet tās ir tādas nepamatotas, neizskaidrojamas bailes, kurām netiek meklēts cēlonis.

Piemēram, ja runājam par nodarbinātību un bailēm, ka iebraucēji latviešiem atņems darbavietas - patiesībā tā ir absolūta nezināšana - darba devējs nemaz nevar uzreiz ņemt darbā iebraucēju, jo priekšroka ir jādod vietējam. Un tikai tad, ja veselu mēnesi uz vakanci nepiesakās vietējais Latvijas iedzīvotājs, darba devējam ir tiesības ņemt trešo valstu pilsoni uz šo izsludināto vakanci. Skaidrs ir viens – uz visām tām darba vietām, kurās šobrīd strādā iebraucēji, latvieši nemaz tā neraujas un nevar tās aizpildīt.

Nevar noliegt, ka mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz aizspriedumu un stereotipu. Tomēr ir jāmeklē kopīgais, nevis atšķirīgais, jāatrod kultūru, interešu un uzskatu saskares punkti, nevis jāuzsver atšķirības.

Vai kādam trešo valstu valstspiederīgajam, ar ko esat sadarbojušies ir bijusi saskarsme ar atšķirīgu attieksmi, varbūt pat diskriminācijas gadījumiem?  

Jā, ir bijuši daži spilgti gadījumi.

Viens, saistībā ar kontrolieru attieksmi pret bēgļiem, kas pārvietojas 16. autobusa maršrutā.

Šajā gadījumā „Patvērums „Drošā māja”” kā bēgļu interešu pārstāvis  panāca, ka šiem cilvēkiem „Rīgas Satiksme” atvainojās un atmaksāja soda naudu. Vairāk informācijas par šo gadījumu http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/222144-rigas_satiksmes_kontrolierus_vaino_patveruma_mekletaju_apkrapsana

Otrs spilgts gadījums bija saistīts ar algas neizmaksāšanu. Arī šis gadījums beidzās par labu ārvalstniekam. Bez biedrības jurista palīdzības šis cilvēks nebūtu varējis sagatavot atbilstošu sūdzību, iesniegt to tiesā un sevi pārstāvēt. Darba devējs tiesas rezultātā atmaksāja visu neizmaksāto algu.

Ko mēs, Jūsuprāt, varētu mācīties no citu valstu cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā?

Vispirms jau uzzināt par citām valstīm no reālu cilvēku stāstiem līdzīgos pasākumos, kādus mēs rīkojam „Dzīvajās bibliotēkās” http://patverums-dm.lv/lv/vanishing-borders. Šādu aktivitāšu ietvaros arī es esmu iepazinusi tik dažādās kultūras – gan tālo Kongo, gan tuvējo Sanktpēterburgu, skatījusi šīs vietas ar ārvalstnieku acīm!

Man šķiet, ka fiziski nav jāapceļo visa zemeslode, lai ieraudzītu daudzkrāsaino pasauli, jo daļu no tās mums ir iespēja ieraudzīt ar šo valstu pilsoņu klātbūtni! Nenoliedzami - šajos stāstos ir nostalģijas garša pēc savas zemes, ilgas pēc mājām...

Trīs lietas, ko  Jūs ieteiktu  trešo valstu valstspiederīgajiem, kas plāno drīzumā ierasties Latvijā vai ir tikko ieradušies Latvijā?

Vispirms ieteiktu pameklēt resursus par mazākumtautību biedrībām, kuru pārstāvji varētu būt atbalsta personas jums pirmajos mēnešos pēc ierašanās Latvijā. Jāatzīmē, ka Latvijā ir salīdzinoši daudz dažādu organizāciju, kuras apvieno atšķirīgu tautību pārstāvjus. Tās darbojas gan Rīgā, gan citviet Latvijā.

Šāda organizācija var kalpot kā pieturas punkts, no kura sākt dzīvi Latvijā, jo ne visi zina, piemēram, Sabiedrības integrācijas fondu www.sif.lv, vai līdzīgas biedrības kā „Patvērums „Drošā māja”, kas var sniegt konsultācijas un atbalsta pakalpojumus.

Ja rastos kādi pārpratumi, iebraucējam būtu jāzina, kur atrodas tuvākā viņa izcelsmes valsts vēstniecība, jo ne visu valstu vēstniecības ir Latvijā.

Domāju, ka viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Jo aktīvāk viņš smelsies informāciju par Latviju un nepieciešamajiem resursiem jau pirms iebraukšanas Latvijā, jo labāk jutīsies, uzsākot dzīvi Latvijā.

Kāda ir Jūsuprāt nevalstiskā sektora (NVO)  loma iebraucēju integrācijā Latvijā?

Viss ir atkarīgs no tā, kādā apmērā valsts deleģē noteiktu pakalpojumu sniegšanu nevalstiskajam sektoram. Valsts attieksme vēl joprojām ir piesardzīga. Šobrīd tā vēl nav gatava deleģēt pakalpojumus, kā iemeslus minot, sliktu pieredzi funkciju deleģēšanā, nevalstisko organizāciju nespēju administrēt finanses, mazu pieredzi darbā ar specifiskām mērķa grupām u.c. Uzticība nevalstiskajam sektoram no valsts puses ir zema.

Taču ir skaidrs, ka ir lietas, ko nevar izdarīt un nav jādara valstij. NVO sektors ir daudz kreatīvāks un radoši var atrast jaunus veidus, kā mazināt sabiedrībā esošās problēmas.

Nevar arī noliegt, ka Latvijā nevalstiskā sektora pastāvēšana jau vairākus gadus ir uz izdzīvošanas robežas, kas arī ir viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc Latvijā cilvēki mazāk nekā Eiropā vai Skandināvijā iesaistās šādu organizāciju darbībā. Tas pats sakāms arī par brīvprātīgo darbu.

Trešo valstu valstspiederīgo atsauksmes par „Patvērums „Drošā māja”” sniegtajiem pakalpojumiem:

Veronika K., liepājniece, Latvijā dzīvo kopš 1988. gada: „Priecājos, ka "Patvērums "Drošā māja"" organizētajos latviešu valodas kursos pievēršamies sarunvalodai, līdz šim biju kursos apguvusi tikai gramatiku. Man patīk, droši vien tāpēc, ka ir ļoti labi skolotāji. Noderīgi, patīkami, ar labiem rezultātiem. Labprāt turpinātu mācīties, ja kursi būtu bez maksas. Uzskatu, ka valoda jāmācās pastāvīgi, ja tagad pāris mēnešus būs pauze, būs arī „atkritiens” valodā.”

Maya F., pirms gada apprecējusies ar latvieti un pārcēlusies dzīvot uz Liepāju no Singapūras: “Kursi man bija iespēja iegūt jaunu sabiedrību un, protams, sākt sistemātiski mācīties latviešu valodu. Daži liepājnieki var izskaidroties angliski, bet pārsvarā cilvēki runā latviski. Tagad es vismaz tirgū vai veikalā varu uzprasīt vienkāršas lietas latviešu valodā. Labprāt turpinātu mācīties, tas daudzkārt atvieglotu iejušanos vietējā dzīvē. Noteikti izmantošu arī materiālus, kuri tapuši MOODLE vidē”.

Vairāk informācijas: http://patverums-dm.lv/lv/informativa-diena-olaine-paplasinajusi-treso-valstu-valstspiederigo-socialo-kontaktu-tiklu/343?search=v%C4%ABzija

 

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Finansējums piešķirts no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%). Par publikācijas saturu atbild Sabiedrības integrācijas fonds.

Pievienot komentāru

0 / 3000 Simbolu skaita ierobežojums
Tekstam vajadzētu būt no 10-3000 simboliem
noteikumi.

Komentāri

  • Nav komentāru
„Sabiedrības integrācijas fonds e-platformu www.ngolatvia.lv izveidojis projekta „KOPĀ. VIENOTI. AKTĪVI." (līgums Nr. IF/2011/1.a./16) ietvaros ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu. Par publikāciju saturu atbild Sabiedrības integrācijas fonds, kā arī katrs lietotājs par savu ievietoto informāciju.”

Mājas lapu izstrādāja RATE Business Solutions
Jūlijs 2019
P O T C P S S
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4

Pēdējie jaunumi
Pierakstīties jaunumiem