Vārds, uzvārds: Zeshan Ghumman

 Izcelsmes valsts: Pakistāna, Sialkot (pilsēta Pakistānas austrumos pie Indijas robežas) 

 Šobrīd: pēdējo gadu studē Latvijas universitātē (Ģimenes ārstu rezidentūra) 

 Hobiji: krikets

 Latvijā dzīvo:  no 2009. gada novembra

Kādas bija Jūsu pirmās sajūtas ierodoties Latvijā? 

Ļoti spilgti atceros braucienu no Rīgas lidostas ar 22. maršruta autobusu, man patika. Jums ir ļoti jauks vecpilsētas centrs. Bet kad ierados savā pagaidu dzīves vietā, studentu hostelī „Prima”,  Rēzeknes ielā (Maskavas forštate), bija milzīgs kontrasts. Hostelī dzīvoja ļoti jauki cilvēki, bet izejot no hosteļa sajūtas bija neomulīgas.

Trīs lietas no dzimtenes, kas visvairāk pietrūkst dzīvojot Latvijā? 

Esmu no ļoti jaukas pilsētas Pakistānā – Sialkot, kas ir slavena ar ķirurģisko instrumentu ražošanu un sporta rūpniecības nozari.

 

Pilsētā valda liela cilvēku dažādība. Esmu jau vairāk nekā 9 gadus prom no dzimtenes (6 no tiem – Ukrainā) un man, protams, pietrūkst ģimene, manas mājas, draugi. Mājās ir vieglāk. Sākotnēji, kad uzsāku studēt Ukrainā bija ļoti grūti, man ļoti pietrūka māsas gatavotais ēdiens. Uzsākot dzīvi ārpus mājām bija jāsāk gatavot pašam, kas nebija viegli un bija daudz jāmācās. Šobrīd jau ir vieglāk. 

Latvijā man patīk „Lido” ēstuves, tur vienmēr var dabūt kaut ko garšīgu un ēdiens garšo pēc mājās gatavota ēdiena. 

Vai esat apsvēris domu mācīties latviešu valodu? 

Esmu mācījies neformālos latviešu valodas kursus, ko organizēja Rīgas dome, kā arī intensīvos kursos, uzsākot rezidentūru Latvijā. Es saprotu latviski un varu arī runāt. Dzīvojot Ukrainā pārsvarā runāju ukraiņu valodā, kas ir nedaudz līdzīga krievu valodai, kaut arī biju rietumu Ukrainas reģionā, kur ir atšķirīgs dialekts. Es varu ar draugiem sarunāties latviski, bet oficiālā latviešu valodā man ir grūti runāt. Šobrīd manā praksē pārsvarā katrs otrais pacients runā krieviski. Lai uzlabotu savas latviešu valodas zināšanas, dažreiz skatos Latvijas televīzijas kanālus.

Kādu Jūs redzat savu nākotni un ar kuru valsti to saistiet? Vai paliksiet Latvijā?

Es redzu vairākas iespējas - sūtīšu darba pieteikumus uz vairākām, angliski runājošām zemēm, piemēram,  Angliju, Īriju,  Kanādu u.c.

Latvijā būs pagrūti, pirmkārt, jau valodas barjera, otrkārt,  jums ir ļoti daudz dakteri un līdz ar to  nav pieprasījuma pēc dakteriem, bet Medicīnas sistēma tāpat kā citās Eiropas valstīs ir ļoti laba.  Piemēram Ukrainā vai Pakistānā ir krasi  atšķirīga veselības aprūpes sistēma. 

Kā Jūs atbildētu uz ziņām medijos, kuri regulāri attēlo Pakistānu kā vissliktāko vietu pasaulē, kurā dzīvot sievietēm, - piespiedu laulības, goda slepkavības u.c.?

Daudzi man ir jautājuši šos jautājumus, esmu jau noguris atbildēt. Manā ģimenē  daudzas sievietes ir ārstes. Mana māsa ir ārste, tēva māsai ir pašai savs uzņēmums, manas mātes tēvs bija ārsts un mana māte strādāja pie viņa kā asistente. Mūsu ģimenē sievietes ir augsti izglītotas. 

Es nenoliedzu, ka tādas lietas notiek, bet tā ir tikai ļoti neliela Pakistānas daļa (apmēram 5-10%), pārsvarā, Pakistānas un Afganistānas robeža, kur dzīvo aprobežoti, šauri domājoši, neizglītoti  fundamentālisti, kas kultivē stereotipus, slēpjoties aiz Islāma ticības, bet faktiski nesaprot Islāma ticību. Islāms nozīmē mieru!  

Kad esmu Pakistānā es tādas lietas nedzirdu, vairāk tās tiek atspoguļotas šeit. Bet vispār cilvēki šeit vairāk uztraucās par Pakistānu, tās tradīcijām, nekā paši pakistānieši. Es uzskatu, ka mediji pelna kaudzēm naudu  demonstrējot šos vardarbīgos sižetus par Pakistānu. Labās lietas pārsvarā netiek rādītas, tikai negācijas.

Taču esmu saticis arī Latvijā cilvēkus, kuri ir bijuši Pakistānā un viņiem ļoti patīk Pakistāna. Pakistāna ir ļoti skaista zeme.

Vai Jums bija kādi stereotipi par Latviju pirms ieradāties? 

Bija interesanta situācija, kad gribēju braukt uz Latviju, mani draugi bija izbrīnīti - kāpēc tu izvēlies Latviju? Maza valsts, nevar atrast darbu, zemas algas ārstiem, slikti izturas pret citas izcelsmes studentiem … Patiesībā man bija pilnīgi skaidrs mērķis un iemesls, kāpēc es izvēlējos Latviju. Pirmajos mēnešos pat Latvijas studenti vaicāja – kāpēc Tu brauci uz Latviju? … Šī bija mana iespēja un viens no maniem labākajiem lēmumiem dzīvē. 

Esmu sapratis, - ja tu apzinies mērķi uz kuru ej, tad ir viegli. Es atbraucu uz Latviju, lai iegūtu izglītību, pārējais man nav tik būtisks. Šobrīd man, pēc Latvijas likumiem, ir atļauts strādāt 20 stundas nedēļā. 

Kas Jums patīk Latvijā? 

Latvija ir jauka vieta. Man ļoti patīk Vecrīga, īpaši vasarā un apmierina sistēma, piemēram, policija. Ja runājam par studijām, tad arī tās patīk. Gandrīz katru otro, trešo nedēļu man ir jāmaina prakses vieta. Supervīzors iepazīstina mani ar kolēģiem, esmu gaidīts, tas man patīk, tādā veidā es iepazīstu daudzus cilvēkus. 

Vai esat saskāries ar atšķirīgu attieksmi savas izcelsmes dēļ? 

Vienu gadījumu varu minēt – kad mans profesors (labākais profesors, ko es pazīstu) iepazīstināja mani ar citiem ārstiem, vienā no pirmajām prakses reizēm, es jutu negatīvu attieksmi no vienas ārstes savas izcelsmes dēļ. Viņa pateica kaut ko negatīvu par ārzemju studentiem.  Profesors kļuva  dusmīgs uz šo ārsti. Tā bija vienīgā reize.

Vēl viens gadījums saistās ar manu tagadējo dzīvesvietu, kur pa vakariem, cilvēki, kuri smēķē, dzer un lieto narkotikas bija atraduši klusu, no ielas norobežotu tualetes vietu, tieši pie mana balkona. Pēc vairākām šādām epizodēm es piezvanīju policijai. Pēc šīs reizes jutu ļoti naidīgu attieksmi,  šie cilvēki  diezgan rupji lamājās krievu valodā, arī par mani izcelsmi.  

Vai Jūsu vecāki akceptē Jūsu savienību ar Jūliju? 

Jā, protams, viss ir jauki! Sākumā gan tas nebija viegli viņiem, taču man jau ir 31 gads! Mana sieva Jūlija runā ar maniem radiem un māsu Skype angliski un viņi saprotas labi! 

Vai plānojat iesaistīties NVO aktivitātēs?

Jā, ierodoties Latvijā es piedāvāju savus pakalpojumus un gribēju iegūt pieredzi kādā no NVO, bet īstas atsauksmes nebija un sadarbība neizveidojās. 

Savulaik, kad man bija 15 vai 16 gadi, es biju viceprezidents savā Pakistānas vietējā komūnā NVO. Kad es dzīvoju un studēju Ukrainā, es organizēju dažādus kultūras pasākumus, lai iepazīstinātu ukraiņus ar Pakistānas kultūru, mūziku, dziesmām, ēdienu u.c. Latvijā ir krietni mazāk pakistāniešu nekā Ukrainā.

Šobrīd Latvijā, sadarbojoties ar Latvijas  kriketa federāciju, brīvajā laikā es nodarbojos ar kriketa popularizēšanu. Krikets ir ļoti daudznacionāla spēle. Šobrīd kriketu spēlē pakistānieši, indieši, šrilankieši, ir arī latvietis Jānis komandā. 

Man ir sapnis, lai Latvijas kriketa federācija kļūtu par Starptautiskās kriketa padomes biedru, tas pavērtu lielākas iespējas komandai.

 

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Finansējums piešķirts no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%). Par publikācijas saturu atbild Sabiedrības integrācijas fonds.

Jūnijs 28, 2013
by NGO Latvia
(4) Votes

Pievienot komentāru

0 / 3000 Simbolu skaita ierobežojums
Tekstam vajadzētu būt no 10-3000 simboliem
noteikumi.

Komentāri

  • Nav komentāru
„Sabiedrības integrācijas fonds e-platformu www.ngolatvia.lv izveidojis projekta „KOPĀ. VIENOTI. AKTĪVI." (līgums Nr. IF/2011/1.a./16) ietvaros ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu. Par publikāciju saturu atbild Sabiedrības integrācijas fonds, kā arī katrs lietotājs par savu ievietoto informāciju.”

Mājas lapu izstrādāja RATE Business Solutions
Augusts 2019
P O T C P S S
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

Pēdējie jaunumi
Pierakstīties jaunumiem